Bieži dzirdēta frāze ... ieklausies savā sirdī! Ja nezini ko darīt, ieklausies, ko saka sirds. Uzticies tai!
Viendien tā domāju ... kurā brīdī ierunājas sirds un kurā prāts?! Un ko tad sirds vispār spēj mums pateikt, jo neko citu kā pukstēt tā neprot. Izņemot brīžus, kad pie lielākiem satraukumiem tā var izlekt vai no krūtīm laukā.
Sievietēm t.s. "sestā maņa" jeb bieži dēvētā intuīcija nozīmē tieši to pašu, ko ieklausīties savā sirdī. Pati arī ļoti bieži ieklausos intuīcijā, ko tā saka vai cenšas pateikt. Ir nācies pat darīt pretēji sajūtām un izrādījies, ka tomēr vajadzēja uzticēties pirmajam impulsam. Bet visā ir arī viens liels klupšanas akmens. Jā, tas ir PRĀTS! Es pat teiktu, ka intuīcija ir pirmā maņa, kura uz konkrēto brīdī atnāk un šī ir tā pirmā sajūta uz kuru vajadzētu paļauties. Viss pārējais jau ir prāta darbs. Tas sāk analizēt, pārdomāt un izdomāt lieku. Mēdz gadīties, kad prāts, it īpaši, negatīvās sajūtas vai lietas kurām nevēlamies ticēt cenšas visu vērst uz labo pusi un tāpēc tam noticam. Prāts ieteicis savu versiju un tu dzīvo tālāk. Tā būs labāk un ir labi līdz brīdim, kad nonāc pie atklāsmes, ka tomēr pirmā sajūta bijusi nekļūdīga.
Kļūdīties ir cilvēcīgi: teica ezītis nokāpdams no kaktusa! ☺ Jo no kļūdām mācāmies, bet ...
Viendien tā domāju ... kurā brīdī ierunājas sirds un kurā prāts?! Un ko tad sirds vispār spēj mums pateikt, jo neko citu kā pukstēt tā neprot. Izņemot brīžus, kad pie lielākiem satraukumiem tā var izlekt vai no krūtīm laukā.
Sievietēm t.s. "sestā maņa" jeb bieži dēvētā intuīcija nozīmē tieši to pašu, ko ieklausīties savā sirdī. Pati arī ļoti bieži ieklausos intuīcijā, ko tā saka vai cenšas pateikt. Ir nācies pat darīt pretēji sajūtām un izrādījies, ka tomēr vajadzēja uzticēties pirmajam impulsam. Bet visā ir arī viens liels klupšanas akmens. Jā, tas ir PRĀTS! Es pat teiktu, ka intuīcija ir pirmā maņa, kura uz konkrēto brīdī atnāk un šī ir tā pirmā sajūta uz kuru vajadzētu paļauties. Viss pārējais jau ir prāta darbs. Tas sāk analizēt, pārdomāt un izdomāt lieku. Mēdz gadīties, kad prāts, it īpaši, negatīvās sajūtas vai lietas kurām nevēlamies ticēt cenšas visu vērst uz labo pusi un tāpēc tam noticam. Prāts ieteicis savu versiju un tu dzīvo tālāk. Tā būs labāk un ir labi līdz brīdim, kad nonāc pie atklāsmes, ka tomēr pirmā sajūta bijusi nekļūdīga.
Kļūdīties ir cilvēcīgi: teica ezītis nokāpdams no kaktusa! ☺ Jo no kļūdām mācāmies, bet ...
Jo biežāk uzticēsimies savām sajūtām, jo vairāk iemācīsimies tajās ieklausīties un mazāk kļūdīsimies! |